Kas ir ''melnie kredīti'' un kādēļ no tiem jāizvairās?

Līdzās regulētām iestādēm Latvijā darbojas arī ēnu segments - tā sauktie melnie kredīti. Tie ir nelegāli, nereglamentēti un nekontrolēti aizdevumi, kurus nereti piedāvā privātpersonas vai uzņēmumi bez licences, apejot valsts noteiktos finanšu uzraudzības standartus. Šādi darījumi notiek ārpus juridiskās vides, bez līguma vai ar formāliem dokumentiem, kas aizņēmēju nespēj juridiski pasargāt. Šajā rakstā skaidrosim, kā atpazīt melno kredītu pazīmes, kādi riski tiem raksturīgi un kā valsts regulē likumīgu aizdevumu izsniegšanu.

Kas īsti ir “melnie kredīti”?

Melnie kredīti ir nelegāli, nereglamentēti un valsts nekontrolēti finanšu darījumi. Šie aizdevumi netiek pakļauti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzībai, līdz ar to aizņēmējs paliek bez jebkādas juridiskas aizsardzības. Atšķirībā no licencētiem aizdevējiem, kuri ievēro procentu likmju griestus, informēšanas standartus un atbildīgas kreditēšanas prasības, melno kredītu devēji darbojas pilnīgā ēnu zonā. Tas padara šos darījumus ne tikai finansiāli bīstamus, bet bieži -treknā solī pietuvina arī kriminālai videi.

Nelegāli aizdevumi, ko piedāvā bez licences. Aizdevums tiek izsniegts ārpus likuma un bez jebkādas valsts institūciju kontroles. Piedāvājumi bieži tiek izteikti mutiski, bez dokumentiem vai ar formāliem līgumiem, kas aizņēmēju nekādi neaizsargā. Šādos darījumos aizdevējs nosaka spēles noteikumus pats - procentus, termiņus, soda naudas un parāda piedziņas kārtību.

Privātpersonu aizdevumi “bez pārbaudēm”. Tā ir viena no izplatītākajām melno kredītu formām Latvijā. Internetā, sociālajos tīklos un sludinājumos bieži parādās piedāvājumi “Aizdošu naudu skaidrā”, “Bez pārbaudēm”, “Bez bankas”, “Nauda 1 minūtē”. Bieži šie aizdevumi tiek reklamēti kā “ātrs risinājums cilvēkiem, kuriem bankas atsaka”, bet patiesībā tie ir psiholoģiski, sistēmiski izstrādāti, lai ievilktu cilvēkus slazdā. Šie darījumi parasti notiek:

Melno kredītu segmentu veido arī aizdevumi, kas ārēji izskatās legāli, taču ir strukturēti tā, lai apietu likuma prasības. Tie var būt:

Kas ir melno kredītu upuri?

Melnie kredīti visbiežāk tiek virzīti cilvēkiem, kuriem bankas vai licencēti kreditori jau ir atteikuši. Tie ir aizņēmēji ar sliktu kredītvēsturi, nestabiliem ienākumiem vai akūtu nepieciešamību pēc steidzama finansējuma. Šo ievainojamību bieži izmanto krāpnieki un ēnu aizdevēji, radot situāciju, kurā cilvēks tiek iesaistīts darījumā ar nesamērīgiem riskiem. Ar melnajiem kredītiem nereti saistīti arī lombardi, kas piedāvā aizdevumus par neadekvātiem procentiem, preču ieķīlāšanu un situācijas izmantošanu, kad cilvēks ir finansiālā spiedienā. Lai gan lombardi kā uzņēmējdarbības forma ir likumīga, tie nereti var kļūt par platformu, kur legalitātes robežas var tikt pārkāptas vai apietas.

Kādēļ melnie kredīti ir bīstami?

Melno kredītu radītie riski Latvijā ir daudz plašāki nekā tikai pārāk augsti procenti. Šādi darījumi ne tikai noniecina aizņēmēja tiesības, bet arī veido vidi, kurā dominē draudi, izspiešana un krāpnieciskas metodes. Praktiski visi melno kredītu gadījumi balstās uz vienu mehānismu - aizņēmēju ievilkšana situācijā, kur viņš nespēj prognozēt ne procentu pieaugumu, ne kopējās izmaksas, ne aizdevēja rīcību.

Ļoti augstas un neprognozējamas procentu likmes. Melno kredītu būtiskākā iezīme ir neierobežots procentu pieaugums. Atšķirībā no licencētiem aizdevējiem, kuriem likums nosaka maksimālās izmaksas, ēnu kreditētāji savas likmes var noteikt patvaļīgi. Praksē bieži sastopami gadījumi, kad procentu likme var būt pat no 20-40%, dažkārt vēl vairāk. Tas nozīmē, ka neliels naudas aizdevums ļoti īsā laikā var izaugt līdz summai, kas vairākas reizes pārsniedz sākotnējo pamatsummu.
Melnie kredīti nav pakļauti likuma ierobežojumiem, tāpēc aizdevējs var brīvi mainīt procentu likmes, soda naudas, “administratīvās maksas”, parāda piedziņas noteikumus. Šī dinamika padara melnos kredītus par vienu no agresīvākajiem parādu slazdiem Latvijā.

Bez līguma vai ar juridiski nepilnīgiem dokumentiem. Daudzi melno kredītu darījumi notiek bez jebkāda līguma, vai ar dokumentiem, kas ir juridiski nederīgi. Aizņēmējs paraksta papīru, kas viņu nepasargā ne no nesamērīgām izmaksām, ne no krāpniecības. Šādās situācijās:

Parādu piedziņas riski. Melno kredītu vidē parādu piedziņa reti līdzinās legālai procedūrai. Tā kļūst par spiediena un draudu instrumentu, ar kuru aizdevējs cenšas panākt pakļaušanos. Latvijā ir dokumentēti gadījumi, kuros šādas kredītstruktūras izmanto:

Šāda vide rada drošības risku gan aizņēmējam, gan viņa tuviniekiem.

Melnie kredīti nav tikai nelicencēti aizdevumi - tās bieži ir tiešas krāpšanas shēmas, kuru mērķis ir izkrāpt naudu vai personas datus.
Latvijā īpaši izplatītas ir situācijas, kur krāpnieks pieprasa iemaksu “drošības maksai”, bet aizdevumu neizsniedz, tiek izkrāpti personas dati, kurus vēlāk izmanto identitātes zādzībām vai citu kredītu noformēšanai. Tāpat tiek izmantota retorika “100% apstiprinājums”, “bez pārbaudēm”, “tikai šodien”, kas paredzēta, lai aizņēmēju psiholoģiski sasteidzinātu. Šādas shēmas nereti tiek paslēptas šķietami nekaitīgos sludinājumos, sociālo tīklu profilos vai privātās WhatsApp/Telegram grupās.

Kā atpazīt melnos kredītus?

Latvijā melno kredītu devēji strādā pēc līdzīga modeļa - viņi izmanto cilvēku steidzamību, finanšu grūtības un informācijas trūkumu. Lielākā daļa krāpnieku paļaujas uz to, ka aizņēmējs nepārbaudīs aizdevēja identitāti, licences vai līguma nosacījumus. Signāli, ka piedāvājums ir nelegāls:

• Pazīmes, kas raksturīgas melnajiem kredītiem, parādās jau pirmajā komunikācijā. Pat ja piedāvājums izklausās kā “ātrs risinājums”, daži signāli nepārprotami norāda uz krāpniecisku uzvedību.
• Nav norādīta uzņēmuma licence. Legāls aizdevējs vienmēr publiski norāda PTAC licenci un reģistrācijas numuru.
• Nav skaidras GPL un procentu likmes. Melnajos kredītos aizdevējs izvairās skaidri pateikt, cik aizņēmējam būs jāmaksā kopā.
• Aizdevumu piedāvā privātpersona. Uzkrītoši reklamēts “aizdošu naudu”, “nauda 10 minūtēs”, “bez formalitātēm”.
• Nauda tiek izsniegta skaidrā bez dokumentiem. Naudas nodošana rokās bez līguma ir tieša ēnu kreditēšanas pazīme. Šādā brīdī aizņēmējs jau ir pilnībā neaizsargāts.
• Pieprasa “drošības naudu”. Viens no populārākajiem krāpniecības trikiem Latvijā. Krāpnieks saņem iemaksu un pazūd.
• Neprasa identifikāciju vai bankas izrakstus. Licencēts aizdevējs vienmēr pārbauda identitāti, maksātspēju un bankas datus. Ja to neprasa, aizdevējam nav nolūka ievērot likumu.
• Apsola “bez jebkādām pārbaudēm”. Frāze “100% apstiprinājums, bez pārbaudēm” automātiski nozīmē, ka piedāvājums ir nelegāls. Legāla finanšu iestāde atbildīgas kreditēšanas dēļ šādu apgalvojumu nevar paust.

Kādas ir drošas alternatīvas melnajiem kredītiem Latvijā?

Situācijās, kad nepieciešams naudas aizdevums, ir svarīgi izvēlēties tādus risinājumus, kas ir legāli, pārskatāmi un pakļauti valsts uzraudzībai. Latvijā ir plašs klāsts licencētu finanšu pakalpojumu sniedzēju, kas piedāvā drošas un regulētas alternatīvas melnajiem kredītiem - bez krāpniecības riskiem, bez neskaidriem līgumiem un bez izspiešanas prakses. Galvenais princips: labāk aizņemties mazāk un droši, nekā riskēt ar nelegālu aizdevumu, kur rezultāts var būt neatgriezeniski zaudējumi.

Kredītu salīdzināšanas portāli. Alternatīva melnajiem kredītiem ir tikai pārbaudīti, licencēti aizdevēji. Cilvēkam ir grūti objektīvi izvērtēt visus tirgus piedāvājumus, tādēļ nozīmīga loma ir kredītu salīdzināšanas platformām, piemēram, labsaizdevums.lv. Šādas platformas apkopo licencētus aizdevējus, tādēļ lietotājs izvairās no pelēkā sektora. Visi piedāvājumi ir salīdzināmi - procentu likmes, komisijas, GPL un maksājumu grafiks. Var redzēt patiesās izmaksas jau pirmajā solī, bez slēptiem nosacījumiem.

Kredītu apvienošana. Kad cilvēkam jau ir vairāki aizdevumi - drošākais risinājums bieži ir kredītu apvienošana vienā pārskatāmā kredītā. Šo procesu izmanto, lai samazinātu ikmēneša maksājumu apjomu, pagarinātu termiņu vai padarītu situāciju ērtāku.

Ko darīt, ja esat saskāries ar melno kredītu?

Saskarsme ar nelegālu aizdevēju ir situācija, kas jārisina nekavējoties. Melnie kredīti nav tikai finansiāls risks - tie var radīt juridiskas un pat drošības problēmas.
Nekavējoties pārtrauciet komunikāciju. Pirmais un svarīgākais solis ir pilnībā pārtraukt jebkādu saziņu. Jo ilgāk notiek komunikācija, jo vairāk aizdevējs var mēģināt manipulēt, izspiest naudu vai izmantot psiholoģisku spiedienu.

Lai aizsargātu savas tiesības un, ja nepieciešams, iesniegtu pierādījumus tiesībsargājošām iestādēm, saglabājiet čatus un WhatsApp/Facebook ziņas, bankas maksājumu izrakstus, sludinājumu vai reklāmas ekrānšāviņus, jebkuru komunikāciju, kurā piedāvāts nelegāls naudas aizdevums. Šie pierādījumi var būt izšķiroši, lai pierādītu krāpšanu vai krāpniecību. Ziņojiet policijai / PTAC, ja aizdevējs ir rīkojies nelegāli (valsts policijai - krāpšanas, draudu, izspiešanas gadījumos; PTAC - ja piedāvājums ir bijis nelegāls kreditēšanas pakalpojums bez licences). PTAC var veikt pārbaudi, bet policija - ierosināt procesu, ja pastāv krimināli pārkāpumi. Jo ātrāk par situāciju tiek ziņots, jo efektīvāk iespējams sevi pasargāt.

Ja melnā kredīta devējs izsaka draudus, agresīvus paziņojumus vai spiedienu, nekavējoties meklējiet juridisku palīdzību. Jurists var izvērtēt situāciju, palīdzēt iesniegt sūdzību un sagatavot rakstisku atteikumu, kas bieži vien nelegālajiem aizdevējiem liek atkāpties. Nekad neveiciet “drošības maksas” vai priekšapmaksu, nevienam licencētam aizdevējam nav tiesību pieprasīt priekšapmaksu, drošības naudu vai jebkāda veida depozītu. Šādi maksājumi ir klasiska krāpšanas shēma, kurā nauda tiek izkrāpta bez jebkāda nodoma izsniegt aizdevumu.

Melnie kredīti Latvijā joprojām ir nopietna problēma, kas skar visneaizsargātākos aizņēmējus. Tāpēc drošākā izvēle vienmēr ir aizņemties atbildīgi tikai no licencētiem, valsts uzraudzītiem aizdevējiem. Ja jums nepieciešams aizdevums vai vēlaties salīdzināt legālus piedāvājumus vienuviet, drošākais ceļš ir izmantot uzticamu kredītu salīdzināšanas platformu. Tā palīdz ne tikai izvairīties no ēnu sektora, bet arī pieņemt finansiāli pamatotus lēmumus.
Rakstu veidoja, Agnese Šķestere, www.labsaizdevums.lv satura menedžere

Komentāri

Atstāj savu komentāru:

Tava epasta adrese netiks publiski atspoguļota. Visi lauciņi ir obligāti!

Vārds

E-pasts

Komentārs ..

Piekrītu labsaizdevums.lv datu apstrādei

Pirms neilga brīža vienu komentāru jau pievienoji, lūdzu uzgaidi nedaudz!

+ Pievienot komentāru